Kā notiek uzņēmuma datu anonimizācija
Uzņēmuma darba arhīvs ir vērtīgs, jo tas parāda, kā reāli cilvēki patiešām strādāja: kā kļūda tika atrasta un izlabota, kā tika atrisināta klienta problēma, kā tika plānots projekts. Tajā pašā arhīvā ir arī daudz personas datu. Anonimizācija ir solis, kas izņem cilvēkus, bet saglabā darbu.
Kāpēc anonimizācija, nevis tikai "vārdu izņemšana"
Saskaņā ar VDAR informācija par cilvēku vairs nav personas dati tikai tad, kad šo cilvēku vairs nevar identificēt ne pircējs, ne kāds cits ar saprātīgām pūlēm. Nepietiek aizstāt vārdus ar kodiem un paturēt sarakstu, kurš ir kurš. To sauc par pseidonimizāciju, un šādi dati joprojām ir personas dati.
Tāpēc anonimizācija ir daudz vairāk nekā "atrast un aizstāt", un atslēga, kas sasaista aizstājējus ar īstajiem vārdiem, nekad netiek nodota tālāk un tiek izdzēsta kopā ar neapstrādātajām kopijām.
1. solis: atstāt ārpusē to, ko nekad nedrīkst nodot
Daži materiāli netiek tīrīti vispār. Tie tiek pilnībā izņemti, pirms sākas apstrāde:
- personāla lietas, algu dati, darba līgumi un darba novērtējumi;
- veselības informācija un slimības lapas;
- paroles, piekļuves atslēgas un citi noslēpumi;
- privātas mapes un personīgas pastkastes, kas nav saistītas ar darbu;
- konfidenciāli materiāli, kas pieder klientiem vai partneriem.
2. solis: atrast un aizstāt personas informāciju
Viss pārējais tiek pārbaudīts, meklējot informāciju, kas norāda uz kādu cilvēku vai uzņēmumu:
- Vārdi visās formās, kādās tie parādās. Latviešu valodā, piemēram, vienu vārdu var sastapt septiņos locījumos, ar garumzīmēm vai bez tām, kā iesauku vai kā "Bērziņa kungs".
- Kontaktinformācija: e-pasta adreses, tālruņa numuri, adreses.
- Identifikatori: personas kodi, bankas kontu numuri, automašīnu numuri, IP adreses.
- Pats uzņēmums: tā nosaukums, domēni, klientu un piegādātāju nosaukumi.
Katrs reāls cilvēks visos failos saņem vienu un to pašu aizstājēju, piemēram, "Persona 14". Tā sarakste paliek saprotama: joprojām var izsekot, kurš kuram atbildēja, nezinot, kas viņi bija.
Īss piemērs
Pirms:
Pēc:
Darba daļa, proti, klienta problēma, lūgums un termiņš, paliek. Viss, kas norādīja uz reāliem cilvēkiem, ir pazudis.
3. solis: notīrīt kodu un tā vēsturi
Programmatūras kodam vajadzīga īpaša uzmanība. Katra izmaiņa Git repozitorijā saglabā autora vārdu un e-pasta adresi, bet komentāros un konfigurācijas failos bieži ir vārdi, serveru adreses vai piekļuves atslēgas. Visa vēsture tiek pārrakstīta tā, lai katrs autors tiktu konsekventi aizstāts un noslēpumi izņemti, bet pats kods un izmaiņu secība paliktu nemainīta.
4. solis: pārbaudīt rezultātu
Automātiskie rīki atrod lielāko daļu personas informācijas, taču ne visu. Tāpēc rezultāts tiek pārbaudīts:
- cilvēks pārskata paraugus, failu pa failam;
- failos atkārtoti tiek meklēti pirmajā reizē atrastie vārdi un dati;
- viss, par ko ir šaubas, tiek izņemts, nevis atstāts.
Pārbaudes tiek aprakstītas anonimizācijas pārskatā, ko kopā ar datu kopu saņem administrators un pircējs.
5. solis: aizsargāt ar licenci
Pat labi anonimizēta datu kopa tiek aizsargāta arī ar līgumu. Pircēja licence aizliedz jebkādus mēģinājumus atkārtoti identificēt cilvēkus vai uzņēmumus, un pēc anonimizētās datu kopas nodošanas neapstrādātās kopijas tiek izdzēstas.
Kur tas viss notiek
Visa kopēšana un apstrāde notiek ES saskaņā ar rakstisku VDAR datu apstrādes līgumu ar uzņēmumu. Neviens ārpusē, arī potenciālie pircēji, neredz neapstrādātos materiālus. Pirms līguma parakstīšanas pircējs redz tikai vienas lapas aprakstu bez uzņēmuma nosaukuma un bez datiem.
Kas paliek beigās
Pēc anonimizācijas datu kopā joprojām redzams tas, kas to padara vērtīgu: reāls kods un tā izstrāde, reāli klientu atbalsta gadījumi, reālas projektu diskusijas reālās darba valodās. Tajā vairs nav redzams, kas bija šie cilvēki.
Ja jūs vadāt maksātnespējas vai likvidācijas procesu un vēlaties uzzināt, vai uzņēmuma datus ir vērts anonimizēt, izlasiet, ko administrators var un ko nevar pārdot, vai sazinieties ar mums.
Šis raksts ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija.
← Visi raksti