Kāpēc MI uzņēmumi pērk uzņēmumu ikdienas darba ierakstus
Labs dispečers zina, ko darīt, kad krava iestrēgst uz robežas. Pieredzējis kvalitātes kontrolieris pamana brāķi, pirms tas nonāk pie klienta. Šīs zināšanas nav nevienā mācību grāmatā, taču tās ir pierakstītas uzņēmuma ikdienas ierakstos. Tieši tāpēc MI uzņēmumi par šādiem ierakstiem maksā.

Kāpēc ar internetu nepietiek
MI modeļi ir mācījušies galvenokārt no publiski pieejamiem tekstiem: rakstiem, grāmatām un forumiem. Tur var izlasīt, kā darbam vajadzētu notikt. Kā tas notiek patiesībā, tur redzams reti: kā tiek pārplānota kavēta krava, kā tiek atrisināta klienta sūdzība, kā tiek atrasts un novērsts defekts.
MI uzņēmumi tagad veido sistēmas, kurām jāpalīdz tieši šādā darbā. Lai tās apmācītu, vajag īstus piemērus, un tie glabājas uzņēmumu iekšējās sistēmās, nevis internetā.
Kādi ieraksti var būt vērtīgi
Runa nav tikai par IT uzņēmumiem. Vērtīgi var būt jebkuras nozares ieraksti, kuros redzams, kā cilvēki risināja ikdienas darba situācijas:
- Loģistika un transports: dispečeru ieraksti, kavējumu un starpgadījumu pieraksti, sarakste ar klientiem un pārvadātājiem.
- Ražošana: kvalitātes kontroles un defektu ieraksti, tehnisko izmaiņu piezīmes, iekārtu apkopes žurnāli.
- Būvniecība: projektu sarakste, defektu akti un darbu izmaiņu pieprasījumi.
- Tirdzniecība un pakalpojumi: klientu sūdzības un atbildes uz tām, atbalsta pieteikumi.
- IT: pirmkods ar izmaiņu vēsturi, uzdevumi, kļūdu pieteikumi un dokumentācija.
Visiem šiem ierakstiem ir kas kopīgs: tajos redzama problēma, tas, ko cilvēks izdarīja, un rezultāts. No šādiem piemēriem MI mācās vislabāk.
Kas nosaka vērtību
Ne katrs arhīvs ir vienlīdz vērtīgs. Cenu visvairāk ietekmē:
- Vēstures ilgums: cik gadu darba ieraksti ir saglabājušies.
- Apjoms: cik cilvēku uzņēmumā strādāja un cik daudz viņi pierakstīja.
- Formāts: vai ieraksti ir digitāli, piemēram, e-pastā vai uzņēmuma sistēmās, nevis tikai uz papīra.
- Pilnīgums: vai ieraksti ir savstarpēji saistīti, piemēram, sūdzība kopā ar atbildi vai defekts kopā ar to, kā tas tika novērsts.
Ja uzņēmumā strādāja viens cilvēks vai darbs noritēja galvenokārt uz papīra, pārdodamu datu, visticamāk, nebūs. Aptuvenu vērtību varat aplēst ar mūsu datu vērtības kalkulatoru.
Kas netiek pārdots
MI uzņēmumiem vajag darba piemērus, nevis ziņas par konkrētiem cilvēkiem. Tāpēc, pirms dati nonāk pie pircēja:
- vārdi, kontaktinformācija, personas kodi un cita personiska informācija tiek izņemta;
- personāla lietas, algas, veselības dati un paroles netiek ņemtas vispār;
- pircēja licence aizliedz atkārtoti identificēt cilvēkus vai uzņēmumus.
Sīkāk par to lasiet rakstā par to, kā notiek uzņēmuma datu anonimizācija.
Kā tas notiek
- Jūs aizpildāt īsu anketu par uzņēmumu un tā datiem: ar ko uzņēmums nodarbojās, cik ilgi strādāja un kādas sistēmas izmantoja. Paši dati šajā posmā nekur netiek nodoti.
- Mēs meklējam pircēju. Pircējs redz tikai vienas lapas aprakstu bez uzņēmuma nosaukuma un bez datiem.
- Kad pircējs ir atrasts, dati tiek nokopēti drošā krātuvē Eiropas Savienībā un anonimizēti. Pirms kopēšanas tiek parakstīts datu apstrādes līgums (VDAR 28. pants).
- Pircējs saņem anonimizēto datu kopu, un nauda nonāk maksātnespējas masā vai uzņēmumā.
Iepriekšēju izmaksu nav. Ja dati netiek pārdoti, jūs nemaksājat neko.
Pieredze, kas var noderēt tālāk
Aiz katra arhīva ir gadiem krāta cilvēku darba pieredze. Kad uzņēmums darbību beidz, šī pieredze parasti pazūd kopā ar kontiem un datoriem. Tā var noderēt tālāk: anonimizēta, bez vārdiem un personas datiem, un ar ieguvumu kreditoriem vai īpašniekiem.
Ja jums ir uzņēmums maksātnespējā vai likvidācijā, uzrakstiet mums, pirms kaut kas tiek izdzēsts. Par to, ko drīkst pārdot, lasiet rakstā vai maksātnespējas administrators var pārdot uzņēmuma datus.
Šis raksts ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija.